Perl

Perl ir tulkota valoda, kas nozīmē Praktiskā ieguve un Atskaites valoda (valoda praktiskai datu iegūšanai un ziņošanai).

Piemēram, izmantojot Perl, varat izveidot skriptu, kas atver vienu vai vairākus failus, apstrādā informāciju un raksta rezultātus.

Perl ir lielisks rīks saziņai ar tīmekļa serveriem, izmantojot kopējo komunikācijas saskarni Common Gateway Interface (CGI).

Perl komandas var viegli iegūt datus no HTML formas vai cita avota un ar to kaut ko darīt.

Perl mitināšana

Vēl viena programmēšanas valoda, kurai bija ne tikai sava popularitāte pagātnē, bet kuru joprojām izmanto tīmekļa izstrādātāji, ir Perl. Valodas nosaukums nozīmē - "praktiska valoda datu iegūšanai un ziņošanai". Perls piedāvā plašas iespējas kodolīgu un efektīvu lietojumprogrammu, sistēmu programmu izstrādei.

Nodrošinot Perl mitināšanu, nav nepieciešamas īpašas funkcijas. Perls iespējots mitināšana darbojas divos veidos - CGI vai mod_perl. Valodu raksturo tās ātrums un uzticamība. Perl izplatījumi ir pieejami visām platformām. Ja mēs to uzskatām daudzsološā virzienā, tad visas cerības ir saistītas ar sestās valodas versijas izlaišanu. Tāpat perspektīva ir izmantot modernus Perla ietvarus, piemēram, Catalyst.

Šīs programmēšanas valodas iezīme ir CPAN moduļu bibliotēka, kas ir izplatīta visiem mitināšanas lietotājiem. Tajā ir liels daudzums dokumentācijas un programmatūras. Perl mitināšanas kvalitāte un veiktspēja ir atkarīga no šī satura.

Perl ir programmēšanas valoda ar nosaukumu Perl, kas ļauj jums izveidot dinamiskas tīmekļa lapas, piemēram, ziņojumu dēļus.

Perl ir programmēšanas valoda, kas tīmekļa serverī izmanto CGI mehānismu. Izpildot programmu, kas rakstīta Perla valodā, var sākt CGI un izveidot dinamisku tīmekļa lapu.

Perl ir servera puses tehnoloģija, kas, atšķirībā no JavaScript, darbosies serverī.

Jāatzīmē, ka, ja CGI iziet no nomas servera (koplietojamā servera) kontroles un serveris pazeminās, var rasties lietošanas ierobežojumi.

CGIir saīsinājums no [Common Gateway Interface], kas ir servera puses programma, kas rada dinamiskas tīmekļa lapas, piemēram, ziņojumu dēļus un tērzēšanas sarunas. Izmantojot CGI, jūs varat izveidot dinamiskas tīmekļa lapas, izmantojot tādas programmēšanas valodas kā Ruby, Python un Perl. Jūs varat izveidot oriģinālu piekļuves skaitītāju vai iepirkumu grozu un publicēt to vietnē. Pašlaik to izmanto daudzi tīmekļa serveri. CGI var izmantot jebkurā valodā, ieskaitot Perl, Ruby un C, taču vispopulārākā ir Perl valoda.

Perla mitināšanas fons

Perl ir saīsinājums no [Practical Extraction and Report Language], kas ir programmēšanas valoda, kas var darboties daudzās platformās, piemēram, UNIX OS un Windows OS. Valodu izstrādāja Lerijs Vols 1987. gadā. To plaši izmanto kā izstrādes programmēšanas valodu tīmekļa lietojumprogrammu izveidei, sistēmas pārvaldībai, teksta apstrādei utt. Jo īpaši tā ir izcila failu apstrādē, piemēram, teksta meklēšanā un iegūšanā. Perls pieder skriptu valodai starp programmēšanas valodām.

Skriptu valoda ir vispārīgs termins programmēšanas valodas tipam, kas interpretē un izpilda programmu, kuru ir salīdzinoši viegli rakstīt un izpildīt kā skriptu. Turklāt viena no rakstītās programmas iezīmēm ir tā, ka procedūra līdz izpildei tiek vienkāršota un rezultātu var nekavējoties izvadīt. Pazīstamās skriptu valodas ir JavaScript, Perl, Python, PHP un Ruby. Perl tiek izplatīts bez maksas kā GPL (GNU General Public License: programmatūras licence = bezmaksas programmatūras licence).

Perla apzīmējums ir līdzīgs C, taču tajā ir iekļautas lieliskas C un citu programmēšanas valodu, piemēram, sed, awk un shell skriptu, iezīmes. Tā kā tas ir tulka tips, kuram nav nepieciešama kompilācijas apstrāde (konvertēšana uz formātu, kuru var izpildīt datorā), to var izpildīt uzreiz pēc programmas uzrakstīšanas.

Tas spēj ātri apstrādāt pat skriptu valodās, un tam ir augsta savietojamība (savietojamība ar vecākām versijām).

Varat arī pievienot jaunas funkcijas kā moduli. Piemēram, Benchmark, base, Encode, utf8, file :: Basename, File: Copy, File: Path, File: Spec, File: Temp, Net: FTP, Scalar: Util, Storeable, Sys: Var teikt, ka tas ir arī liela iezīme, ka ir daudz moduļu, kurus var izmantot kā standartus, piemēram, resursdatora nosaukums, laiks: gabals, FindBin utt.

Tas ir arī starpplatforms un var darboties lielākajā daļā serveru tipu, ieskaitot UNIX līdzīgas operētājsistēmas, Windows operētājsistēmas, Mac OS, Linux OS un tīmekļa serverus, piemēram, Apache un IIS.

Izstrādātājs teica, ka papildus praktiskajai izvilkšanas un atskaišu valodai, kas nozīmē "praktiska datu iegūšanas pārskata izveides valoda", tai ir arī patoloģiski smagas nevēlamās izvades ierīces patoloģiski eklektiskas atkritumu saraksta slēpta nozīme.

Kā CGI tīmekļa mitināšana darbojas Perlā?

Termins CGI nāk no Common Gateway Interface. Tas ir tikai vēl viens apzīmējums tam, ko mēs zinām kā API (Application Programming Interface). Stāsta kopsavilkums: CGI ir tikai tīmekļa servera API.

Savukārt tīmekļa serveris ir programmatūra, kas sūta tīmekļa lapas tīmekļa pārlūkprogrammām (tādām pārlūkprogrammām kāInternet ExplorervaiNetscape). Tehniski pārlūkprogrammas būtu jāsauc par tīmekliklienti un cilvēki, kuri tos lieto, jāsauc par pārlūkiem.

Internetā ir daudz informācijas par CGI, tomēr lielākoties tā ir neatbilstoša un pilna ar mītiem un aizspriedumiem. Noskaidrosim dažas šaubas, ziņojot par to, kas nav CGI.

CGI nav programmēšanas valoda: tas nozīmē, ka varat rakstīt CGI programmu jebkurā izvēlētajā valodā. Ir skaidrs, ka izvēlētajai valodai jāspēj lasīt "ievadi" un rakstīt "izvadi". Vai jūs zināt kādu programmēšanas valodu, kas nepiedāvā šādas iespējas?

Jums nav nepieciešama perla valoda. Perlu var izmantot tāpat kā jebkuru citu valodu, piemēram, PHP, C, Phyton, Object Pascal utt. Tas nav paredzēts tikai Unix sistēmu ekspertiem. Faktiski nav jābūt ekspertam, vairāk nekā pietiek ar programmēšanas pamatiemaņām.

Tas nav programmēšanas stils. Izmantojiet savu stilu, jo tikai ar "input" un "output" mēs varam padarīt tīmekļa serveri "tērzēt" ar CGI.

Tas izklausās kā joks, bet tīmekļa serveris tikai gaida - ja vien vietnei netiek masveidīgi piekļūts.

Tas, ko gaida tīmekļa serveris, ir nekas cits kā klients - pārlūks, kas pieprasa failu. Šis fails var būt HTML lapa, grafika vai jebkura cita veida fails.

Kad tīmekļa serveris saņem pieprasījumu, tas veic trīs uzdevumus šādā secībā:

• Nosūtiet sekla teksta rindiņu, kas satur nosūtāmā faila tipu, tas ir, HTML, GIF, JPEG vai jebkuru citu;

• Nosūtīt tukšu rindu;

• Nosūta faila saturu.

Kā Web serveris sūta failus?

Pa vienam. Pārsteidzoši, tikai viens.

Mēs zinām, ka tipiska tīmekļa lapa sastāv no HTML dokumenta un dažām grafikām. Katrs no tiem ir atšķirīgs fails, kas jānosūta pārlūkprogrammai. Tā kā tīmekļa serveris vienlaikus nosūta tikai VIENU failu, pārlūkprogrammai jāsāk jauna sesija (pieprasījums) katram no failiem, kas tam nepieciešami. Par laimi, gan tīmekļa serveris, gan pārlūks ir daudzuzdevumu uzdevumi. Pārlūkprogramma var vienlaikus pieprasīt vairākus failus, un tīmekļa serveris var vienlaikus nosūtīt vairākus failus, tomēr katram pieprasītajam un nosūtītajam failam ir nepieciešama atsevišķa sesija.

Vai tīmekļa serveris spēj nosūtīt tikai failus?

Nav nepieciešams. Patiesībā notiek tikai datu pārsūtīšana. Atcerieties, ka serveris un klients (pārlūks) parasti darbojas dažādos datoros. Viņi pat var izmantot dažādas operētājsistēmas mašīnās ar dažādiem mikroprocesoriem. Pārlūkprogramma pieprasa tikai "resursu" un nezina, kā arī nav jāzina, no kurienes serveris iegūst datus.

Tomēr tipisks serveris ir ieprogrammēts tā, lai iegūtu datus no faila. Tas vienkārši nolasa datus no faila un nosūta tos klientam. Šī procesa rezultātā serveris nosūta tikai statiskos datus, tas ir, serveris dinamiski nemaina nosūtītos datus.

Ko darīt, lai nosūtītu dinamiskos datus?

Tas nepavisam nav grūti. CGI tika izstrādāts tieši šīs funkcijas izpildei. Jūs vienkārši uzrakstāt programmu, kas datus veido dinamiski, un šie dati faila vietā tiek nosūtīti pārlūkprogrammai.

Šādi CGI programma paplašina servera funkcionalitāti tāpat kā, piemēram, DLL paplašina Windows funkcionalitāti. Bet ir liela atšķirība: CGI ir daudz vienkāršāk rakstīt nekā jebkas Windows.

Bet, kā runāt ar pārlūku?

Nav nepieciešams runāt ar pārlūku. Šo darbu veic serveris. Labākā spēles daļa ir tā, ka jums pat nav nepieciešams runāt ar serveri. Viss, kas jums jādara, ir rakstīt uz standarta izvadi (standarta izvade). Tādā pašā veidā, kā, piemēram, jūs izmantojat printf () no C valodas.

Vienīgais, ko nevar aizmirst, ir servera veikto trīs uzdevumu secība datu pārraides laikā (minēts iepriekš). Tā kā serveris nezina, kāda veida datus jūs sūtīsit, jums ar šo informāciju jāpievieno standarta izeja.

Iepriekš tika teikts, ka jūs varat izmantot savu stilu. Nu, nāc: pieņemsim, ka jūsu serveris darbojas zem DOS. Faktiski šāda servera nav, bet ir Windows serveri, un Windows var interpretēt MS-DOS komandas. Tātad, iedomājieties, ka vēlaties nosūtīt pašreizējā direktorija sarakstu uz tīmekli (nav laba ideja, bet tas parāda, cik vienkāršs ir šis uzdevums). MS-DOS ir arī tieša komanda, kas direktoriju sarakstu nosūta uz standarta izvadi. Tātad teorētiski mēs varētu izveidot šādu skriptu:

1. Uzdevums: identificējiet nosūtāmo datu veidu:

2. Uzdevums: nosūtīt tukšu rindu:

3. Uzdevums: nosūtīt saturu:

Iepriekš minētais piemērs ir tikai simulācija tam, kā darbojas CGI skripts, izmantojot elementus, par kuriem zina lielākā daļa cilvēku. Tas tika citēts tikai tāpēc, lai saprastu produkcijas principu un faktiski nedarbotos. Tagad vēl viens solis ...

Kā iegūt ieguldījumu?

Pirmkārt, ir jābūt ļoti skaidram, ka tīmeklis nav interaktīvs. Tas nozīmē, ka jūsu CGI programma nevar pieprasīt ievadi no lietotājiem, tos apstrādāt, nosūtīt dažus rezultātus (izvadi), lūgt citu ievadi utt.

Tieši tāpēc CGI programmēšana ir ļoti vienkārša. Programma saņem ievadi no lietotāja tikai vienu reizi pašā sākumā un nosūta tikai vienu atbildi (izvadi).Tomēr gan ievade, gan atbilde var būt jebkura lieluma un sarežģītības, atkarībā no tā, kāda var būt jūsu programma.

Tas nozīmē, ka jums jāzina, ka jūsu programma var saņemt lietotāja ievadi divos veidos, atkarībā no metodes, kuru pārlūks izmanto, lai to nosūtītu uz serveri.

Kur pārlūkprogramma atrod lietotāja ievadi?

Pārlūkprogramma pieņem ievadi, izmantojot HTML veidlapas. Veidlapa var uzdot pārlūkam sūtīt datus, izmantojot divas metodes: GET un POST.

GET metode nosūta ierakstus kā URL daļu. POST metode nosūta ierakstus kā stdin. Šķiet, ka otrajai metodei ir dažas priekšrocības:

• Ir iespējams nosūtīt vairāk datu (vietrādim URL ir lieluma ierobežojums);

• Dati netiek reģistrēti žurnāla failos. Piemēram: nosūtot paroli kā daļu no URL, pēdas var atstāt dažādās sistēmās, kurām dati iet cauri !;

• Dati neparādās pārlūkprogrammas adreses laukā. Paroles parādīšana pārlūkprogrammā atkal var nepatikt lietotājam.

Kā es varu zināt, kura metode tiek izmantota?

Tīmekļa serveris pirms CGI programmas ielādes inicializē dažus konteksta mainīgos. Varat analizēt šos mainīgos, lai uzzinātu ievades datu daudzumu un avotu.

Viens no konteksta mainīgajiem ir REQUEST_METHOD. Tās vērtība var būt POST, GET un, visbeidzot, HEAD.

Ja REQUEST_METHOD norāda POST, mainīgais CONTENT_LENGTH norāda, cik baitu datu vajadzētu nolasīt caur stdin, un mainīgais CONTENT_TYPE norādīs, ka dati ir iegūti no formas (vai, iespējams, no kāda cita avota).

Kad dati ir saņemti (tos nolasa serveris), tos var nekavējoties apstrādāt, un atbildi (izvadi) var nosūtīt caur stdout. Atbilde parasti tiek rakstīta HTML datu veidā, ar visu nepieciešamo formatējumu. Bet CGI programmas var radīt jebkura veida atbildes, piemēram, GIF failu vai jebko citu.

Tas ir iemesls, kāpēc pirmajos divos pārsūtīšanas posmos pārlūkam ir jānorāda nosūtāmo datu veids. HTML datus mēs varam noteikt, nosūtot Content-type string: text / Html (1. uzdevums), kam seko tukša virkne (2. uzdevums). Izmantojot C valodu, tas būtu printf ("Content-type: text / Html \ n \ n"); kur \ n ir rindas pārtraukums un otrais \ n cits rindas pārtraukums, lai norādītu tukšo rindu.